Ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, kopš uzrakstīju savu pirmo dzejoli. Tas bija visai interesants periods manā dzīvē. Nesen, kārtojot vecās mapes, atradu glīti uz rakstāmmašīnas sadrukātas A4 formāta lapas ar vārsmām un katram klāt pierakstītu gada skaitli. Jocīgi, kad pārlasu šos tekstus, ir sajūta, ka tam viscauri ir tāda sāpju garša, kas reiz izdzīvota un tur arī palikusi. Protams, vismīļāk pašai liekas pārlasīt tekstus, kur izdzīvotas pirmās mīlestības sajūtas, ehh! :)) Daudz kas ir mainījies, daudz kas vairs nav kā agrāk. Nav vairs apkārt tie cilvēki, nav vairs dzejas manā pierakstu blociņā un nav arī vairs Sharlottes...