° ° °

nedzīvas lūpas

izmisuši skatieni

ar spēju redzēt tevi

kas pavedina grēkus

viltīgi ievilinot tos tumsā

tu dziedi kā mans eņģelis

un sajauc man prātu

vēl ēna

mūžīgi meklē mani

lai sagūstītu

lai salauztu brīvību

satinos naktī

izliekos

un nāvīgu skatienu vēroju tevi

lai gūtu baudu

un pazudinātu klusumā

spiedzošās empātijas

kas salauž mani ikreiz

kad cenšos izlikties par Dievu

sasienu sudraba diegus 

vēl ciešāk

sāp

jo pazaudēju sevi

- sajaucos

|2002|